SAVĀKT DOMUBIEDRUS

ATCERIES - VIENS NAV KAROTĀJS!

Jo vairāk cilvēku piedalās demonstrācijā, jo tas ir iespaidīgāk un pamanāmāk. Izmanto visus iespējamos komunikācijas veidus, lai savāktu iespējami daudz demonstrantu! Vieglāk demonstrācijas ir organizēt, ja ir jau iepriekš izveidota līdzīgi domājošu cilvēku grupa, kura tiekas regulāri un diskutē par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Mums bija savs tīkls. Sākās ar kori. Mēs korī norīkojām – tev būs zvanīt tam un tam, tev būs zvanīt tam un tam.
Valda Liepiņa

Brīvības sardze pie Kanādas parlamenta Otavā 1975. gada 30. jūlijā. Fotogrāfs Andrejs Tenne-Šēns.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Autora dāvinājums.

Amerikas Latviešu apvienības 20. gadsimta 80. gados veidotais trimdas latviešu adrešu katalogs rolodex kastītēs – sava laika datu bāze, kas pirmsinterneta laikmetā bija ļoti noderīga pasākumu sekmīgai rīkošanai un potenciālo demonstrantu uzrunāšanai. Šeit apkopoti latviešu trimdas sabiedrības, ASV valdības, starptautiskās preses un baltiešu aktīvistu kontakti.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Amerikas latviešu apvienības dāvinājums.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Amerikas latviešu apvienības dāvinājums.

Dalībnieki pulcējas Madridē pirms demonstrācijas Eiropas Drošības un sadarbības konferences laikā 1980. gada 11.novembrī. Fotogrāfs nezināms.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Martas un Viļa Vītolu dāvinājums.

Daži no demonstrācijas dalībniekiem Berlīnē 1987. gada 10. augustā. No kreisās: Nezināms, Raimonds Slaidiņš, Ingrīda Balode, Anita Millere, Tamāra Millere (priekšā), Astrīda Ramane (aizmugurē), Marisa Ramane, Vita Slaidiņa (priekšā), Silvija Vintere (aizmugurē), Anita Kārlaila, Intra Krūmiņa, Kaija Gertnere (ar saulesbrillēm), Vanda Dauksta (ar karogu), Pēteris Albertiņš, Viktors Upeslācis, Arvīds Bolšteins. Fotogrāfe Vilma Bolšteina.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Dainas Bolšteinas dāvinājums.

Pēc Ulda Gravas iniciatīvas Ņujorkā no 1967. līdz 1970. gadam darbojās “Latvian Luncheon” klubs. Tajā vairākas reizes gadā pusdienās tikās latvieši, kuri strādāja pilsētas centrā. Tas bija viens no veidiem, kā latviešiem turēties kopā, apmainīties ar domām. Pusdienošanas laikā notika arī lekcijas par dažādām tēmām, ieskaitot politisku jautājumu analīzi. Šādā veidā tika uzturēti kontakti starp latviešiem, kurus tālāk varēja izmantot, rīkojot politiskās akcijas.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Gravu ģimenes dāvinājums.

VILCIENU BRAUCIENI UZ DŪDERŠTATI UN BERLĪNI

Izkārtne vilcienam “Speciālais vilciens par godu Berlīnes 750. gadadienai” 1987. gadā.

Pavlovsku ģimenes deponējums.

Šo vilcienu latvieši nomāja kā speciālu reisu no Minsteres uz Berlīni, lai Minsteres dziesmu dienu dalībnieki varētu piedalīties demonstrācijā pie Berlīnes mūra 1987. gadā. Tas bija speciālais latviešu vilciens, bet izkārtne bija atbilstoša vāciešu vēlmei izvairīties no konfrontācijas. Mēs braucam cauri Austrumu zonai. Tāda maza viltība. Austrumvācijas ierēdņi kurā katrā brīdī varēja vilcienu apturēt un nelaist cauri uz Berlīni, kā arī radīt citas problēmas. It kā iebildumi esot arī bijuši, ka jaunieši metuši pa logu ārā mūsu "proklamācijas".
Astra Pavlovska

Hamiltonas Daugavas Vanagu tautas deju kopas dejotāji vilcienā “Mūrlauzis” Vācijā, Dūderštatē, 1984. gada 5. augustā. Fotogrāfs nezināms.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Baibas Bredovskas dāvinājums.

Lielu atsaucību guva brauciens uz demonstrāciju Austrumvācijas robežpilsētā Dūderštatē (Duderstadt) 1984. gadā – iznomātais vilciens “Mūrlauzis” bija pilns ar latviešiem. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, izkārtne – Pavlovsku ģimenes deponējums.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, izkārtne – Pavlovsku ģimenes deponējums.

Demonstrācija pie Austrumvācijas robežas Vācijā, Dūderštatē, 1984. gada 5. augustā. Fotogrāfe Baiba Šmita-Kalēja.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Baibas Bredovskas dāvinājums.