IZDOMĀT INTRIĢĒJOŠU SAUKLI

Demonstrāciju saukļiem – izkliegtiem vai uz plakātiem uzkrāsotiem – ir jābūt jēgpilniem un asprātīgiem. Tādiem, kuri liek aizdomāties un vienlaikus novērtēt demonstrantu drosmi, radošumu un humora izjūtu.

IZDOMĀ ĪSU UN SKANĪGU SAUKLI!

Rīkojot demonstrāciju, ir vajadzīgs viens vai vairāki aizrautīgi vadītāji, kuri ir gatavi publiski uzstāties – pirmie izkliegt saukļus, skaļi paust nostāju, nolasīt deklarācijas, manifestus.

Plakāti un lozungi, izmantoti politiskajos protestos un demonstrācijās visā pasaulē 20. gadsimta 80. un 90. gadu sākumā. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Baltiešu organizāciju BATUN (Baltic Appeal to the United Nations) un JBANC (Joint Baltic American National Committee), Mariannas Auliciemas, Ingas Česlis, Ivetas Ivansones, Ingrīdas Meierovicas, Ilgvara Ozola, Andra Rūtiņa, Vovas Zvidriņa dāvinājumi.

Mēs Daugavas Vanagu namā sapulcējāmies iepriekšējā vakarā. Sēdējām un rakstījām plakātus, lejā mutuļoja bārs. Bija jāsagatavo 50 plakāti, un ar laiku sāka pietrūkt inspirācijas. No bāra atnāca Vilnis Zaļkalns, un mēs saucām: “Vilni! Nāc palīgā, vajadzīgi vēl pāris skanīgi saukļi!” Viņš spontāni izgudroja saukļus: “Voss, kur ir gaļa?” un “Hugo– Pugo, sūdi būs!” Normālie saukļi jau visi bija izsmelti. Ar “Hugo–Pugo” bija domāts Boriss Pugo, kurš toreiz bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vadītājs. Viņa vadībā tika vajāti disidenti. Plakāts “Voss, kur ir gaļa?” bija veltīts problēmām ar pārtiku Latvijā.  Toreiz Latvijai bija jāapgādā Ļeņingradas oblastķ (apgabals – krievu val.), tamdēļ Latvijā nebija gaļas. Tā šo plakātu veltījām Centrālkomitejas 1. sekretāram Augustam Vosam – kur ir gaļa?

Ģirts Zēgners