Šīs digitālās izstādes pamatu gan satura, gan dizaina un vizālā noformējuma ziņā veido muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” lielformāta klātienes izstāde “NYET, NYET, SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991”, kas bija skatāma no 2022. gada 4. maija līdz 23. jūlijam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā.
Tās izveide bija loģisks nākamais solis muzeja ilgtermiņa pētījumā par trimdas latviešu politisko līdzdalību; tā rezultāti pieejami arī muzeja izdotajā grāmatā “Nyet, Nyet, Soviet. Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā” (2018), kā arī dokumentālajā filmā “VALIANT! Brauciens uz brīvu Latviju” (2021).
Diemžēl Aukstā kara politiskajās demonstrācijās un protestos izkliegtais, uz plakātiem un apģērba uzrakstītais sauklis “NYET, NYET, SOVIET!”, kas skanīgi raksturo trimdas latviešu pārliecību Latvija okupācijas laikā, mūsdienās, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, no jauna kļuvis aktuāls. Tālab izstāde apzināti tika veidota kā demonstrantam noderīga rokasgrāmata, apkopojot trimdas latviešu demonstrāciju pieredzi un ieteikumus.
Izstāde trimdas latviešu vēstures stāstus politisko demonstrāciju un protestu kontekstā atklāja muzeja krājuma priekšmeti – demonstrāciju plakāti, lozungi, apģērbi, rekvizīti. Izstādē bija skatāms arī muzeja krājuma lielākais priekšmets – demonstrāciju automašīna “Plymouth Valiant”.
Pēc klātienes izstādes apskates katram apmeklētājam bija iespēja uzzīmēt savu saukli uz “Brīvības mūra” – lielas “graffiti” stila sienas. Tukšais laukums līdz izstādes slēgšanai bija pārpildīts ar dažnedažādiem aizkustinošiem un spēcīgiem vārdiem, attēliem un skaļiem uzsaukumiem, liecinot par izstādes apmeklētāju šī brīža pilsoniskajām un personīgajām rūpēm. Uz šīs sienas, kuru muzejs ir apņemies saglabāt, savu vēstījumu atstāja daudzi jo daudzi apmeklētāji – gan Latvijas valsts prezidents un skolēni no Latvijas un ārzemēm, gan ukraiņu bēgļi, kuri nesen bija ieradušies Latvijā patvērumu meklējot.
Izstāde piesaistīja lielu apmeklētāju un mediju interesi, kā arī tika nominēta Latvijas muzeju gada balvai kā viens no labākajiem muzeju projektiem 2022.gadā. Balvas žūrija raksturoja izstādes nozīmi šādi: “Izstāde kā iedvesma, kā aicinājums, kā lūgums pēc drosmes. Tā skar šobrīd ļoti aktuālu tēmu, par kuru ir vitāli nepieciešams runāt. Gada balvas žūrija cer, ka mēs nepagursim pasaulei atgādināt, ka ir valstis, kurās iebrūk, un to nevienam nekad nevajadzētu saukt par glābšanu. Pagātne ir tuvāk, kā mums to gribētos.”
Kuratores: Marianna Auliciema, Ieva Vītola
Vēsturiskā izpēte: Kristīne Beķere
Mākslinieks: Jānis Zvirgzds-Zvirgzdiņš
Teksta, multimediju un digitālās izstādes dizains: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)
Tekstu redaktore: Dite Liepa
Tehniskie rasējumi: Gundars Gulbis
Izstādes ražošana un iekārtošana: Form Art Lab
Auto konservācija: Ivars Dortāns
Automašīnas 3D modeļa izveide: 3D360
Projekta vadība: Uldis Dimiševskis
Deponējumi (klātienes izstādei) Egils Levits, Ingrīda Zemītis, Pavlovsku ģimene, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Sadarbības partneris (klātienes izstādei) Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Klātienes izstādes atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijai 100, Latviešu fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds.
Digitālās izstādes izveidi atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.
Izstādes “NYET, NYET, SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991” iekšskats. Mārtiņa Zidera foto.