RĒĶINĀTIES AR JURIDISKĀM SEKĀM

Kā vislabāk piesaistīt sabiedrības un preses uzmanību?

ESI ZINOŠS!

Politiskajai iniciatīvai mēdz būt sava riska cena. Ja pats sev esi darba devējs, paust savu attieksmi vari izaicinošāk un drosmīgāk. Ja esi pedagogs, valsts vai pašvaldības darbinieks, ir vērts laikus izvērtēt iespējamos riskus un pieļaujamo provokāciju līmeni, tādējādi izvairoties no juridiskajām sekām.

Šai laikā es to droši vien nedarītu, jo tomēr man darbs un jādomā par nākotni. Tajā laikā par nākotni man bija vienalga. Es esmu vairākas reizes bijis cietumā. Man ir pašam savs uzņēmums, man nav CV vajadzīgs.
Juris Bļodnieks

Vilis Gulbis tiek apcietināts demonstrācijas laikā Farraguta laukumā Vašingtonā 1985. gadā. Fotogrāfs Kaspars Krēsliņš.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Kaspara Krēsliņa dāvinājums.

ASV jaunieši protesta laikā Kanādā, Otavā,1986. gadā, kad sadauzīja Padomju Savienībā ražoto mašīnu “Lada”, kas bija apkrāsota kā cietums, tā simbolizējot Padomju Savienību. Pēc mašīnas demolēšanas jaunieši ātri saslaucīja stiklu lauskas, lai izvairītos no nepatikšanām ar policiju. Fotogrāfs Andrejs Tenne-Šēns.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Andreja Tennes-Šēna dāvinājums.

Mācītājs Māris Ķirsons un Modris Mednis skaidrojas ar policistiem pēc demonstrācijas pie Padomju Savienības vēstniecības Vašingtonā. Tur 1976. gada 26. maijā septiņi latviešu jaunieši sadedzināja padomju karogu un tika apcietināti. Vēlāk notika tiesas prāva, kurā viņus atzina par nevainīgiem. Fotogrāfs Juris Bīlmanis.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Lailas Mednis dāvinājums.

Imants Purvs no Kanādas un Marija Mediņa no Stokholmas pieslēdzas ar važām pie dzelzs sētas Eiropas Drošības un sadarbības konferences laikā Somijā, Helsinkos, 1975. gadā. Fotogrāfs nezināms.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Ģirta Zēgnera dāvinājums.

Šo jauniešu izdarību policija sākumā vēroja vienaldzīgi, bet kad ap abiem jauniešiem sastājās garāmjēji un piedāvāja zemenes un saldējumu, policija pieprasīja šo demonstrāciju izbeigt, bet varu nepielietoja. Jaunieši nodemonstrējuši paredzēto laiku, paši atbrīvojās no važām un iejuka cilvēku pūlī.
Publicēts laikrakstā “Latvija” 1975. gada 30. augustā

Ādolfa Šildes vēstule Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdim Uldim Gravam ar paskaidrojumu, kādēļ viņš nevar piedalīties akcijās Helsinkos Eiropas Drošības un sadarbības konferencē 1975. gadā: “Esmu čekas pastāvīgā prožektora gaismā, un vēl arvien ir spēkā kāds tiesas spriedums pret mani. Somijā tik bīstamā laikā nevaru parādīties.” Vēstulē aprakstīta arī oriģināla demonstrācijas rīkošanas ideja: “Konferences telpā vai priekštelpā varētu palaist gaisa balonus ar piestiprinātiem tekstiem un simboliem.”

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Gravu ģimenes dāvinājums.

LATVIEŠU APCIETINĀŠANA MADRIDĒ

Lai piesaistītu pasaules uzmanību Latvijas nelikumīgajai okupācijai, Eiropas Drošības un sadarbības konferencē Madridē 1980. gada novembrī notika vairākas latviešu rīkotas politiskās akcijas. Lielākā daļa no protesta izpausmēm bija laikus izplānotas un saskaņotas, taču viena – pie Santiago Bernabéu stadiona izkārtais lielizmēra plakāts “Letonia=Libre” (Brīvību Latvijai) – bija latviešu jauniešu pašiniciatīva. Iepriekšējā vakarā jauniešu grupa ielavījās stadionā un nākamajā priekšpusdienā izkāra 3 x 19 metrus lielo, pašgatavoto plakātu uz ēkas ārējās fasādes. Pēc šīs nesakcionētās rīcības četri latvieši tika aizturēti un apcietināti. Pavadot diennakti cietumā, jaunieši tika atbrīvoti pret solījumu, ka vairs neveiks politiskās aktivitātes.

Toties Madrides demonstrācija noveda pie tā, ka es vairs nedabūju vīzu braucieniem uz Latviju. Kad vīzu atteica, tas netika komentēts, kāpēc.
Anna Muhka

Latviešu jaunieši pēc apcietināšanas Eiropas Drošības un sadarbības konferences laikā Madridē1980. gada novembrī. No kreisās: Andrejs Neimanis, Kārlis Cerbulis, Anna Muhka, Imants Gross un Bernds Sondors. Fotogrāfs nezināms.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Oļģerta Pavlovska dāvinājums

Latviešu jauniešu izkārtais plakāts “Letonia=Libre” (Brīvību Latvijai) pie Santiago Bernabéu stadiona Madridē 1980. gada 11. novembrī. Fotogrāfe Sarma Muižniece.

Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Sarmas Muižnieces-Liepiņas dāvinājums.

Zīmīte spāņu valodā, uz kuras rakstīts: “Es nesaprotu spāniski. Lūdzu sazināties ar minēto kontaktpersonu.” To Anna Muhka glabāja pie sevis, apzinoties iespēju tikt apcietinātai pēc lielizmēra plakāta izkāršanas Madrides stadionā.

No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Annas Muhkas dāvinājums.