IZJAUKT SABIEDRĪBAS IERASTO KĀRTĪBU
Vari tikt pamanīts, iejaucoties ikdienas ierastajā kārtībā. Tomēr demonstrācijām nepiestāv būt vardarbīgām un demolējošām, labāk, lai tās ir asprātīgas un gaumīgas.
PIRMS RĪKO DEMONSTRĀCIJU, IEPAZĪSTIES AR LIKUMU
“Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un noskaidro laikus, kāda ir katras pašvaldības noteiktā kārtība publisku pasākumu rīkošanai. Tāpat allaž noderīgi ir ar vēsu prātu novērtēt, cik tālu esi gatavs ietsavas pārliecības un principu dēļ.
Toronto spēlēja koncertus Red Army Choir and Orchestra (Sarkanarmijas koris un orķestris) – tāda propagandas koncerttūre. Es ar saviem draugiem Albertu Vītolu un Gunti Brūmeli bijām izdomājuši, ka nopirksim biļetes uz šo koncertu pirmajās rindās, tieši priekšā. Mums bija tie “Nyet, nyet, Soviet!” krekli, ko Pēteris Elferts bija uztaisījis. Mēs bijām izdomājuši, ka noskaitīsim: “Viens, divi, trīs!” Vilksim nost džemperus un bļausim: “Don’t listen, listen to the history of Soviet Union in Latvia, Lithuania!” (Neklausieties, klausieties par Padomju Savienības vēsturi Latvijā, Lietuvā!). Mēs gribējām visas tās valstis nosaukt, kas bija okupētas. Bet! Pirms tikām līdz Baltijas valstīm, čekisti mums lēca virsū un sāka mūs klapēt, vilka ārā no koncertzāles. Toronto policisti mums palīdzēja tikt ārā. Raitis Freimanis
Vienā rītā padomju vēstniecības darbinieki nevar saprast – kas te notiek? Šausmīgi dīvains troksnis visapkārt ēkai. Iet ārā, kaķu bari! Kaķi visapkārt! Tie catnip – baldriāni. Kāds bija izkaisījis baldriānus visapkārt vēstniecības ēkai pa nakti. Un visi kaimiņu kaķi tagad skrien uz vēstniecību un lien visur kur, visās pažobelēs, un kāpj pa kokiem augšā, un lejā uz logiem. Vienu vārdu sakot, briesmas! Viņi nevarēja saprast, kā no tā visa tikt vaļā! Nu pagāja pāris dienas…
Pašgatavotas koncerta programmas, kurā izmainīti skaņdarbu nosaukumi, pievēršot uzmanību Padomju Savienības nelikumīgajai rīcībai, okupējot Baltijas valstis. Šādas viltus programmas Anglijas latvieši izdalīja Sarkanarmijas kora koncerta apmeklētājiem Londonā.
No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Andra Mellakaula dāvinājums.
HRUŠČOVA VIZĪTE STOKHOLMĀ
Sivēna ķeršana pie Stokholmas pils Ņikitas Hruščova vizītes laikā 1964. gada 23. jūnijā. Fotogrāfa Jāņa Bredermaņa fotogrāfijas tika publicētas Zviedrijas un ārzemju presē. Tā paša gada rudenī Stokholmā notika Vijas Freimanes tiesāšana par sabiedrības miera traucēšanu – tas no jauna piesaistīja preses uzmanību un bija laba iespēja paust baltiešu politisko nostāju pret Padomju Savienību un tās līdera vizīti. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Jāņa Bredermaņa dāvinājums.
1964. gada sākumā Zviedrijas valdība bija uzaicinājusi Ņikitu Hruščovu kā savu viesi, ko mēs uzskatījām par lielu “cūcību”. Sanācām kopā daži draugi, gudrojām, kā mēs varētu parādīt savu nepatiku. Bija skaidrs, ka ar politiskām rezolūcijām nekādu ievērību nepanāksim. Vienīgais atlika darīt kaut ko iespaidīgu. Bijām dzirdējuši, ka kādā sieviešu komunistu kongresā Kanādā ir palaistas baltās pelītes. Tas izsaucis lielu traci, visas dāmas klaigājušas pa galdiem. Spriedām, kāds kustonis būtu piemērotākais? Sivēns! Tam ir sava līdzība ar viesi!
Aizbraucām pie viena zemnieka Stokholmas tuvumā un prasījām, vai varam nopirkt sivēnu. Mēs teicām, ka vienam mūsu draugam, lauciniekam, ir dzimšanas diena un mēs gribam uzdāvināt sivēnu. Beigās mēs lopiņu nopirkām un ielikām kastē autiņa bagāžniekā, un braucām. Laiku pa laikam attaisījām vāku vaļā, lai tas nabags nenosmok. Pēc tam lopiņš vienu nakti pavadīja salmos manā vannas istabā
23. jūnijā ielikām sivēnu automašīnā, aizbraucām līdz Stokholmas pilij, kur izlaidām to ārā uz ielas, un paši laidāmies prom. Sivēnam bijām apsējuši sarkanu lenti ap vēderu, uzzīmējuši sarkanu ģīmi un iesmērējuši ar eļļu. Nabaga sivēns, saprotams, tūlīt pārbijies muka kur varēja un izvēlējās tieši karaļa pilskalnu (Lejonbacken). Tad pēkšņi kāds bija ieraudzījis, ka tur kas notiek, un pāris policistu sāka skriet sivēnam pakaļ. Policisti mēģināja sivēnu saķert, bet tas slīdēja viņiem no rokām, jo bija ieeļļots. Viens no policistiem bija norūcis: “Šis gan ir Vella darbs!”