Latviešu politiskā darbība trimdā

Pēc Otrā pasaules kara izveidojas latviešu trimdas kopienas daudzās pasaules valstīs. Par trimdas galveno mērķi pastāvīgajās mītnes zemēs kļūst Latvijas Republikas neatkarības idejas uzturēšana un aizstāvība.

Laika gaitā attīstoties un mainoties, politiskā darbība trimdā kopumā norit divos virzienos. Pirmkārt, notiek tieša politiska lobija darbība – tikšanās un sarakste ar mītnes zemju pārvaldes institūcijām, politiķiem un starptautiskām organizācijām, vēstuļu un pastkaršu sūtīšanas akcijas, sadarbība ar pārvaldes institūcijām publisko konsultantu statusā u.c.

Otrkārt, tiek pievērsta uzmanība Baltijas jautājumam, par šo jautājumu tiek informēta mītnes zemes sabiedrība, tādējādi pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa tiek noskaņota par labu Baltijas valstīm, piemēram, sagatavojot publikācijas presē un izdevumos, organizējot publiskas lekcijas par Latviju, rīkojot politiskas demonstrācijas un akcijas.

1939
1939. gada 23. augustā tiek parakstīts Molotova–Ribentropa pakts jeb Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Padomju Savienību.
1940
1940. gada vasarā Padomju Savienība okupē Baltijas valstis, Latvijas valsts zaudē neatkarību.
1941
1941. gada vasarā Vācijas karaspēks okupē visu Latvijas teritoriju.
1944
1944. un 1945. gadā daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz Rietumiem.
1945
1945. gada 8. maijā beidzas Otrais pasaules karš, Latvija paliek Padomju Savienības sastāvā.
1949
Viena no pirmajām pretpadomju demonstrācijām bēgļu nometnē Vācijā, Cufenhauzenā (Zuffenhausen), 1949. gadā. Fotogrāfs nezināms.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Valda Brieža dāvinājums.

DEMONSTRĀCIJAS UN AKCIJAS 20. GADSIMTA 50.–60. GADOS

Aukstā kara laikā galvenais baltiešu trimdas sabiedrotais ir ASV. Tur valdošais pretkomunistiskais noskaņojums ir īpaši labvēlīgs trimdas aktivitātēm. Tolaik daļa no ASV propagandas ir arī nebrīvo jeb apspiesto tautu koncepts un pretkomunistiski noskaņoto nacionālo minoritāšu darbības finansēšana, izveidojot tādas organizācijas kā Eiropas Apspiesto tautu asambleja (Assembly of Captive European Nations), kurā aktīvi darbojas arī latviešu trimdas pārstāvji.
1950
Latviešu gājiens ASV, Bostonā, 1950. gada 14. jūnijā. Fotogrāfs Vilis Grāvītis.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Sarmas Muižnieces-Liepiņas dāvinājums.
20. gs. 50. gados Ņujorkā notiek Apspiesto tautu (Captive Nations Week) gājieni un latvieši šos pasākumus izmanto, lai pieminētu 1941. gada 14. jūnija deportāciju.
1953
1953. gada 5.martā mirst Josifs Staļins, rudenī par Padomju Savienības Komunistiskās partijas pirmo sekretāru kļūst Ņikita Hruščovs.
Latviešu dalība Apspiesto tautu parādē Ņujorkā 1953. gada 2. maijā. Fotogrāfs nezināms.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Māras Buks dāvinājums.
1956
1956. gadā nodibina Brīvās pasaules latviešu apvienību (vēlākais nosaukums: Pasaules Brīvo latviešu apvienība jeb PBLA).
1956. gadā baltieši atbalsta ungāru sacelšanos pret Ungārijas valdību un tās atbalstīto Padomju Savienības politiku.
1961
1961. gadā nodibina JBAC (Joint Baltic American Committee, vēlāk – JBANC, Joint Baltic American National Committee).
1961. gadā uzceļ Berlīnes mūri.
1964
1964. gadā Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas vadību pārņem Leonīds Brežņevs.
1964. gadā Ņikitas Hruščova vizītes laikā Zviedrijas latviešu jaunieši pauž savu attieksmi pret Padomju Savienību, palaižot Stokholmas centrā sivēnu. Fotogrāfs Jānis Bredermanis.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Autora dāvinājums.
1965
1965. gadā lietuviešu trimdas organizācija “Committee to Restore Lithuania’s Independence” (Lietuvas neatkarības atjaunošanas komiteja) rīko plašu baltiešu demonstrāciju Ņujorkā.
Baltiešu demonstrācija ar 15 000 dalībniekiem 1965. gadā Ņujorkā, pieprasot ANO atbrīvot okupētās Baltijas valstis.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Knuta un Baibas Ozolu dāvinājums.
1966
1966. gadā nodibina BATUN (Baltic Appeal to the United Nations – Baltiešu aicinājums Apvienotajām nācijām).
1967
1967. gadā latvieši visā pasaulē pie britu vēstniecībām protestē pret Latvijas zelta atdošanu.
1968
1968. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā plašas demonstrācijas pret Vjetnamas karu.
1968. gada augustā Padomju Savienība iebrūk Čehoslovākijā.
1968. gada jūlijā Rietumberlīnes varas iestādes ar sabiedroto atbalstu aizliedz 1. Vispasaules latviešu jauniešu kongresu Berlīnē.
ASV un Kanādas latviešu jaunieši protestē pret 1. Vispasaules latviešu jauniešu kongresa aizliegšanu pie ASV vēstniecības Vācijā, Bonnā, 1968. gada 1. augustā. Fotogrāfs Valdis Daiga.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Valda Daigas dāvinājums.

DEMONSTRĀCIJAS UN AKCIJAS 20. GADSIMTA 70.–80. GADOS

Šajā laikā vērojams atslābums PSRS un ASV attiecībās, tiek noslēgti vairāki sadarbības līgumi. 1972. gadā arī notiek sagatavošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) sasaukšanai – Padomju Savienības galvenā interese šajā konferencē ir panākt Rietumu valstu akceptu pēc Otrā pasaules kara Eiropā izveidotajām robežām. Tas vieš bažas trimdinieku vidū, jo nopietni apdraud Baltijas valstu inkorporācijas PSRS neatzīšanas politiku. Trimdas politiskā darba priekšplānā izvirzās dalība EDSA konferencēs un mērķtiecīgas aktivitātes, lai saglabātu ASV īstenoto Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politiku.

20. gadsimta 80. gados aizvien vairāk un aktīvāk trimdas politiskajās akcijās iesaistās, tās vada un organizē trimdā dzimusī un uzaugusī latviešu paaudze, politiskajā darbā ienesot jaunas metodes, pieejas un argumentus.

1972
1972. gadā nodibina Pasaules Baltiešu apvienību (Baltic World Council).
Sociāldemokrātiski noskaņotie Zviedrijas latvieši piedalās 1. maija demonstrācijā Stokholmā 20. gadsimta 70. gados.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Ata Lejiņa dāvinājums.
1973. gadā Somijā konference par Helsinku nolīgumu, tajā ierodas arī Pasaules Baltiešu apvienības pārstāvji, kuri tiek apcietināti.
1974
1974. gadā Austrālija atzīst Baltijas valstu iekļaušanu PSRS de jure.
1974. gadā Austrālijā, ASV un citur pasaulē notiek trimdas latviešu demonstrācijas pret Austrālijas pieņemto lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS de jure.
1975
1975. gadā Austrālija pēc ārkārtas vēlēšanām atsauc savu lēmumu par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS de jure atzīšanu.
1975. gadā notiek Eiropas Drošības un sadarbības konference Helsinkos, šīs konferences laikā citur pasaulē baltieši rīko protestus – Brīvības sardzes Kanādā, Otavā, ASV, Vašingtonā u.c.
1976. gadā septiņi latviešu jaunieši mācītāja Māra Ķirsona vadībā pie Padomju Savienības vēstniecības ASV, Vašingtonā, sadedzina padomju karogu. 20. gs. 70.–80. gados latvieši piedalās zviedru sociāldemokrātu organizētajās 1. maija demonstrācijās Stokholmā.
1977. gadā Eiropas Drošības konference Belgradā, tajā ierodas arī PBLA delegācija.
1979
1979. gadā PSRS iebrūk Afganistānā.
1980. gadā notiek Eiropas Drošības un sadarbības konference Madridē, tās laikā latvieši īsteno vairākas politiskās akcijas, tostarp asiņu tecināšanu uz Padomju Savienības karoga.
1981
1981. gada janvārī par ASV prezidentu kļūst pret Padomju Savienību noskaņotais Ronalds Reigans.
1983
1983. gadā notiek Tautas sanāksme ar 10 000 demonstrantu Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV, Milvokos.
1985
1985. gadā Mihails Gorbačovs kļūst par Padomju Savienības vadītāju – PSKP CK ģenerālsekretāru.
1985. gadā Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru un pieķēdēšanās akcija pie Padomju Savienības vēstniecības vārtiem Stokholmā.
Latviešu jaunieši uz Baltijas brīvības un miera kuģa klāja 1985. gada vasarā. Fotogrāfs Nīls Ebdens.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Nīla Ebdena dāvinājums.
Zviedrijas policija cenšas atbrīvot Ivaru Slokenbergu un Juri Bļodnieku (labajā pusē), kuri pieķēdējušies pie Padomju Savienības vēstniecības žoga Stokholmā 1985. gada 1. augustā. Fotogrāfs nezināms.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Pētera Elferta dāvinājums.
1985. gada 18. novembrī pieķēdēšanās akcijas pie Padomju Savienības vēstniecības vārtiem Briselē, Romā, Sanfrancisko, Vašingtonā u.c.

DEMONSTRĀCIJAS UN AKCIJAS ATMODAS LAIKĀ

20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē PSRS mainās ideoloģiskās nostādnes un politiskā sistēma. Mihaila Gorbačova pasludinātā “glasnostj” jeb atklātības politika un īstenotā “perestroika” jeb pārbūve ātri vien gūst atsaucību Baltijas valstīs – izveidojas vairākas neformālas organizācijas, kas kritizē valdošo padomju režīmu. Baltijā sākas atmodas laiks. 

Starp trimdas lielākajām organizācijām un nacionāli noskaņotajām neformālajām organizācijām Latvijā – Latvijas Tautas fronti, Latvijas Nacionālās neatkarības kustību u.c. – izveidojas politiskā sadarbība. Latviešu trimda plaši iesaistās neatkarības atjaunošanas procesos – gan sniedzot tiešu palīdzību (finanšu līdzekļus, PSRS telpā praktiski nepieejamo datortehniku u.c.), gan arī palīdzot nodrošināt informācijas apriti un diplomātisko sakaru izveidošanu starp Latviju un Rietumvalstīm.

1986
1986. gadā Latvijā nodibina neformālu organizāciju “Helsinki 86”.
1986. gadā Čatokvas (Chautauqua) konference Jūrmalā, kurā ASV valdības pārstāvji publiski norāda uz Baltijas valstu nelikumīgu iekļaušanu PSRS.
1986. gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konference Vīnē, tās laikā latvieši rīko vairākas demonstrācijas, notiek mēģinājums uzspridzināt Sarkanās armijas pieminekli.
1986. gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konference Vīnē, tās laikā latvieši rīko vairākas demonstrācijas, notiek mēģinājums uzspridzināt Sarkanās armijas pieminekli.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Lindas Freimanes dāvinājums.
1986. gadā “pakāršanas” akcija pie Padomju Savienības konsulāta Ņujorkā.
1987
1987. gadā Padomju Savienībā sākas pārbūve jeb tālākās attīstības programma (perestroika) un atklātības politika (glasnostj).
1987. gadā Berlīnē notiek plaša demonstrācija un mūra apgleznošana.
1987. gadā “iebetonēšanas” akcija Vašingtonā pie Padomju Savienības vēstniecības.
1988
1988. gada vasarā nodibināta Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, rudenī Latvijas Tautas fronte, sākas atmodas laiks.
1988. gadā Gorbačova vizīte ANO mītnē Ņujorkā.
1989
1989. gada 9. novembrī krīt dzelzs priekškara fiziskais simbols – Berlīnes mūris.
Latvijas folkloras kopas “Skandinieki” dalībnieki demonstrācijā Vācijā, Bonnā, 1989. gada 23. augustā. Fotogrāfs Jānis Zaļkalns
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Ģirta Zēgnera dāvinājums.
1989. gada 23. augustā Molotova–Ribentropa pakta gadadienā notiek “Baltijas ceļa” akcija, kurā visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas līdz Viļņai, simbolizējot šo tautu vienotību un protestu pret vēsturiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara priekšvakarā, kas sadalīja Eiropu atbilstoši lielvaru interesēm. Latvieši visā pasaulē rīkoja atbalsta pasākumus Melburnā, Bonnā, Stokholmā, Toronto un citur pasaulē.
Latvijas Tautas frontes, Latvijas Nacionālo neatkarības kustības un Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvju tikšanās Francijā, Abrenē, 1989. gadā.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Anša Reinholda dāvinājums.
1990
1990. gada 18. martā notikušajās Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās Latvijas Tautas fronte iegūst divas trešdaļas balsu.
1990. gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākās padome pieņem deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1990. gada 3. oktobrī notiek oficiāla abu Vācijas daļu apvienošana.
1990. gadā notiek Padomju Savienības karoga dedzināšanas akcijas Bostonā un Milvokos.
1990. gadā notiek Padomju Savienības karoga dedzināšanas akcijas Bostonā un Milvokos.
Fotogrāfija no muzeja "Latvieši pasaulē" krājuma. Austras Veidiņas dāvinājums.
1990. un 1991. gadā latvieši piedalās Pirmdienas kustībā Stokholmā.
1990
1991. gada janvārī visā pasaulē latvieši rīko atbalsta akcijas janvāra notikumu pieminēšanai un atbalstam Baltijā.
1991. gada augustā Latvijas Augstākā Padome pieņem Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un atjauno Latvijas Republikas Satversmes darbību.
1991. gada 19.–21.augusta puča laikā Maskavā Valsts ārkārtas stāvokļa komisija mēģina pārņemt varu Padomju Savienībā, arestē M. Gorbačovu un ieved Maskavā karaspēku.
Baltiešu demonstrācija Melburnā, Austrālijā 1991. gadā. Fotogrāfs nezināms.
Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Valdas Liepiņas dāvinājums.