Tās izveide bija loģisks nākamais solis muzeja ilgtermiņa pētījumā par trimdas latviešu politisko līdzdalību; tā rezultāti pieejami arī muzeja izdotajā grāmatā “Nyet, Nyet, Soviet. Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā” (2018), kā arī dokumentālajā filmā “VALIANT! Brauciens uz brīvu Latviju” (2021).

Diemžēl Aukstā kara politiskajās demonstrācijās un protestos izkliegtais, uz plakātiem un apģērba uzrakstītais sauklis “NYET, NYET, SOVIET!”, kas skanīgi raksturo trimdas latviešu pārliecību Latvija okupācijas laikā, mūsdienās, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, no jauna kļuvis aktuāls. Tālab izstāde apzināti tika veidota kā demonstrantam noderīga rokasgrāmata, apkopojot trimdas latviešu demonstrāciju pieredzi un ieteikumus.

Izstāde trimdas latviešu vēstures stāstus politisko demonstrāciju un protestu kontekstā atklāja muzeja krājuma priekšmeti – demonstrāciju plakāti, lozungi, apģērbi, rekvizīti. Izstādē bija skatāms arī muzeja krājuma lielākais priekšmets – demonstrāciju automašīna “Plymouth Valiant”.

Pēc klātienes izstādes apskates katram apmeklētājam bija iespēja uzzīmēt savu saukli uz “Brīvības mūra” – lielas “graffiti” stila sienas. Tukšais laukums līdz izstādes slēgšanai bija pārpildīts ar dažnedažādiem aizkustinošiem un spēcīgiem vārdiem, attēliem un skaļiem uzsaukumiem, liecinot par izstādes apmeklētāju šī brīža pilsoniskajām un personīgajām rūpēm. Uz šīs sienas, kuru muzejs ir apņemies saglabāt, savu vēstījumu atstāja daudzi jo daudzi apmeklētāji – gan Latvijas valsts prezidents un skolēni no Latvijas un ārzemēm, gan ukraiņu bēgļi, kuri nesen bija ieradušies Latvijā patvērumu meklējot.

Izstāde piesaistīja lielu apmeklētāju un mediju interesi, kā arī tika nominēta Latvijas muzeju gada balvai kā viens no labākajiem muzeju projektiem 2022.gadā. Balvas žūrija raksturoja izstādes nozīmi šādi: “Izstāde kā iedvesma, kā aicinājums, kā lūgums pēc drosmes. Tā skar šobrīd ļoti aktuālu tēmu, par kuru ir vitāli nepieciešams runāt. Gada balvas žūrija cer, ka mēs nepagursim pasaulei atgādināt, ka ir valstis, kurās iebrūk, un to nevienam nekad nevajadzētu saukt par glābšanu. Pagātne ir tuvāk, kā mums to gribētos.”